Sociālajiem darbiniekiem iespēja apgūt papildu prasmes darbā ar HIV pozitīviem cilvēkiem

Divas nevalstiskās organizācijas, kas Latvijā darbojas HIV/AIDS ierobežošanas jomā – pacientu atbalsta biedrība “AGIHAS” 

un biedrība “Baltijas HIV asociācija” – ir apvienojušas spēkus, lai sniegtu zināšanas, prasmes un atbalstu sociālajiem darbiniekiem, darbā saskaroties ar HIV pozitīviem cilvēkiem. Biedrības organizē semināru ciklu “Sociālais darbs un HIV – izaicinājums, iespējas un atbalsts”.

Desmit reģionālo semināru cikls notiek sadarbībā ar Labklājības ministrijas projektu “Profesionālā sociālā darba attīstība pašvaldībās”.

Pasākums ir bezmaksas, tiks izsniegts arī apliecinājums par piedalīšanos un tēmas apguvi 6 akadēmisko stundu apmērā.

“Kādēļ ir radusies šāda iniciatīva – sniegt sociālajiem darbiniekiem informāciju par HIV? Jo mēs no ikdienas pieredzes zinām, ka sociālie darbinieki ikdienā saskaras ar dzīves grūtībās nonākušajiem cilvēkiem no HIV riska grupām, kam būtu nepieciešams specifisks atbalsts un palīdzība. Taču vienlaikus sociālajiem darbiniekiem pašiem trūkst informācijas, ir izplatīti stereotipi un aizspriedumi,” stāsta biedrības “Baltijas HIV asociācija” valdes priekšsēdētāja Inga Upmace. “Tādēļ ir svarīgi sociālos darbiniekus nodrošināt ar informāciju par HIV infekciju – pārneses veidiem, testēšanas un ārstēšanas iespējām Latvijā, kā arī ieteikumiem, kā runāt par šo tēmu ar saviem klientiem. Jo zinošāki būs sociālie darbinieki, jo plašākus pakalpojumus un padomus tie varēs sniegt citiem.” 

Vairāk šeit.

Covid-19 krīze mazinājusi iedzīvotāju aktivitāti HIV testēšanas punktos

Latvijā vēl aizvien ir Eiropā lielākais jauno saslimšanas ar HIV gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju. Lai diagnosticētu saslimšanu, ir būtiski veikt HIV testu. Taču Covid-19 krīzes laikā iedzīvotāji testējas krietni mazāk.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) novērojis – salīdzinot ar pērno gadu, no janvāra līdz augustam šogad HIV testpunktos iegriezušies par piektdaļu mazāk iedzīvotāju. SPKC Slimību profilakses nodaļas vadītāja Agnese Freimane atzīst, ka tas ir likumsakarīgi, jo ārkārtējā situācijas laikā šie pakalpojumi brīžiem nebija pieejami. Tāpat šogad izpalikuši HIV testēšanas nedēļas, kā arī hepatīta dienas pasākumi, kuri ierasti pulcē lielāku skaitu interesentu.

Freimane skaidro – pašlaik testēšana atgriezusies ierastajās sliedēs, tomēr grūti paredzēt, kad iedzīvotāju aktivitāte atgriezīsies iepriekšējā apjomā. “Šobrīd šī testēšana ir pieejama. Iedzīvotāji var pierakstīties un doties uz HIV profilakses punktiem, kas ir visā Latvijā, un, iepriekš sazinoties, pierakstīties uz HIV testu, kas ir bez maksas un konfidenciāls. Nav jāgaida kaut kādas īpašās dienas, kurās mēs aicinām iedzīvotājus.

Regulāri un jebkurā laikā šie pakalpojumi ir pieejami,” saka SPKC pārstāve.

Vēl lielāku aktivitātes sarukumu novēro biedrība „Baltijas HIV asociācija”. Tās valdes locekle un testpunktu vadītāja Gunta Boge atklāj, ka ik dienu testpunktus apmeklē pat uz pusi mazāk cilvēku nekā pirms Covid-19.

“Es nezinu, vai cilvēki ir vienkārši “ieciklējušies” uz to Covid-19 un vairs citas slimības un infekcijas šobrīd neuzskata par svarīgām, vai arī vienkārši baidās no kontakta. Bet, jā, ir mazinājies apmeklējumu skaits. Mēs esam nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem – dezinfekcijas līdzekļiem un maskām. Mēs ievērojam visus drošības pasākumus.

Tā kā mēs noteikti aicinām cilvēkus nākt un domāt par veselību, jo Covid-19 jau šobrīd nav vienīgā slimība,” norāda Boge.

Lai mazinātu HIV izplatību, jāveic ļoti plašs darbs, gan izglītojot sabiedrību, gan strādājot seku mazināšanas jomā, piemēram, nodrošinot šļirču apmaiņas iespējas narkotiku lietotājiem.

Slimību profilakses un kontroles centrā norāda – labā ziņa gan ir tā, ka citu šo punktu pakalpojumu – šļirču apmaiņu – iedzīvotāji izmanto tikpat aktīvi. Šļirču apmaiņas punkti ir seku mazināšanas instruments, kas narkotiku lietotājiem ļauj piekļūt sterilām šļircēm, nelietojot vienas un tās pašas atkārtoti. Tas, protams, nenovērš narkotiku lietošanu, tomēr mazina sekas, saslimstot, piemēram, ar HIV. Tomēr Baltijas HIV asociācijas valdes locekle Gunta Boge atgādina, ka HIV riskam nav pakļauti tikai narkotiku lietotāji, tādēļ pārbaudes ir jāveic jebkuram.

“Tas skar visus. Vienu brīdi bija ļoti liels uzplaiksnījums sievietēm vecuma grupā pēc menopauzes,

kad nevar vairs palikt stāvoklī, nevēlamas grūtniecības vairs nav un tad liekas, ka tur ir tāda brīvība, un bija pozitīvo skaitu uzplaiksnījums,” stāsta Boge.

“Baltijas HIV asociācijas”, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra HIV testpunktu atrašanās vietas var atrast organizāciju mājaslapās. Šajos punktos iedzīvotāji var veikt arī bezmaksas anonīmas pārbaudes ne tikai par HIV, bet par B un C hepatītu, kā arī sifilisa infekciju.

 

Atsauce – LSM portāls

Autori: Kristaps Feldmanis (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents)

Latvijas novadu sociālajiem darbiniekiem iespēja apgūt papildu prasmes darbā ar HIV pozitīviem cilvēkiem

Lai sniegtu zināšanas, prasmes un atbalstu sociālajiem darbiniekiem, darbā saskaroties ar HIV pozitīviem cilvēkiem, divas nevalstiskās organizācijas, kas Latvijā darbojas HIV/AIDS ierobežošanas jomā – pacientu atbalsta biedrība “AGIHAS” un biedrība “Baltijas HIV asociācija” – organizē semināru ciklu “Sociālais darbs un HIV – izaicinājums, iespējas un atbalsts”. Otrdien, 18. augustā, seminārs notiks Rēzeknes Sociālajā dienestā, uz to aicināti arī tuvējo novadu sociālie darbinieki. Vēlāk semināri plānoti arī citās Latvijas pilsētās: Ventspilī, Jūrmalā, Bauskā, Rīgā, Kuldīgā, Ogrē, Jēkabpilī.

Desmit semināru cikls notiks sadarbībā ar Labklājības ministrijas projektu “Profesionālā sociālā darba attīstība pašvaldībās”. Pasākums ir bezmaksas, tiks izsniegts arī apliecinājums par piedalīšanos un tēmas apguvi 6 akadēmisko stundu apmērā.

“Kādēļ ir radusies šāda iniciatīva – sniegt sociālajiem darbiniekiem informāciju par HIV? Jo mēs no ikdienas pieredzes zinām, ka sociālie darbinieki ikdienā saskaras ar dzīves grūtībās nonākušajiem cilvēkiem no HIV riska grupām, kam būtu nepieciešams specifisks atbalsts un palīdzība. Taču vienlaikus sociālajiem darbiniekiem pašiem trūkst informācijas, ir izplatīti stereotipi un aizspriedumi,” stāsta biedrības “Baltijas HIV asociācija” valdes priekšsēdētāja Inga Upmace. “Tādēļ ir svarīgi sociālos darbiniekus nodrošināt ar informāciju par HIV infekciju – pārneses veidiem, testēšanas un ārstēšanas iespējām Latvijā, kā arī ieteikumiem, kā runāt par šo tēmu ar saviem klientiem. Jo zinošāki būs sociālie darbinieki, jo plašākus pakalpojumus un padomus tie varēs sniegt citiem.”

Latvijā ir augsta HIV izplatība, rēķinot pret valsts iedzīvotāju skaitu – kopējais zināmo HIV pacientu skaits Latvijā šobrīd jau pārsniedz 6 tūkstošus. Ik gadus tiek konstatēti vairāk nekā 300 jauni HIV gadījumi, un pēc šī rādītāja Latvija ir kaunpilnajā pirmajā vietā ES. Turklāt HIV nešķiro – HIV pacienti var būt dažādi pēc dzimuma, vecuma, izglītības – gluži tāpat kā sociālo darbinieku klienti.

“Valsts visiem HIV pacientiem nodrošina bezmaksas ārstēšanu, diemžēl Latvijā ārstējas aptuveni puse no HIV pozitīvajiem cilvēkiem, kas nozīmē, ka pārējie var inficēt citus un turpināt slimības izplatību,” atgādina biedrības “AGIHAS” valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks. “HIV pašlaik vairs nav tikai gejiem un narkomāniem raksturīga slimība, vīrusa pārnese visbiežāk notiek heteroseksuālu kontaktu ceļā, tādēļ apdraudēts var būt ikviens – un ikvienam arī būtu jāzina pamata informācija par HIV, nevis jādzīvo mītu un aizspriedumu varā. Tas palīdzētu ierobežot HIV infekciju, kā arī cilvēkus ar HIV pieņemt, nebaidīties un neatstumt.”

Seminārā tiks sniegta informācija par HIV situāciju Latvijā, izplatības ceļiem, galvenajiem mītiem un faktiem un aktuālo informāciju HIV ārstēšanas jomā. Praktiskos grupu darbos tiks meklētas idejas, kādas ir sociālo darbinieku iespējas, strādājot ar HIV pozitīviem cilvēkiem, cilvēkiem no riska grupām un HIV pozitīvu cilvēku draugiem/tuviniekiem. “Mēs esam centušies semināra programmā sabalansēt obligāti nepieciešamo teorētisko un statistisko informāciju ar praktiskas pieredzes stāstiem un reālu dzīves situāciju analīzi. Tāpat apkopotā veidā būs pieejami visi kontakti, kur Latvijā cilvēki ar HIV vai viņu draugi un tuvinieki var meklēt specifisku palīdzību un atbalstu,” stāsta semināra lektore Māra Veselova.

 

Sagatavots sadarbībā ar GlaxoSmithKline Latvia SIA
NP-LV-HVX-PRSR-200002
Sagatavots 08/2020

Lielāko daļu jauno HIV gadījumu Latvijā konstatē novēloti

Lai gan 2019. gadā Latvijā ir reģistrēts par 31 jaunu HIV gadījumu mazāk nekā gadu iepriekš, tomēr Latvijā joprojām jau piekto gadu kopš 2016. gada saglabājas augstākā HIV izplatība Eiropas Savienības valstu vidū, rēķinot pēc jaunatklāto HIV gadījumu skaita pret iedzīvotāju skaitu, liecina Baltijas HIV asociācijas aprēķini, kas balstīti uz Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un ES oficiālo avotu statistiku. Nozares eksperti kā būtisku negatīvu tendenci uzsver faktu, ka Latvijā liela daļa HIV gadījumu tiek konstatēti novēloti.

Pērn Latvijā reģistrēti 295,  Igaunijā 178, bet Lietuvā – 151 jauns HIV gadījums. Rēķinot pret iedzīvotāju skaitu, provizoriski starp trīs Baltijas valstīm joprojām esam līderi ar 15,4 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem, Igaunijā – 13,4 gadījumi un Lietuvā – 5,4 gadījumi. Kopumā periodā no 1987.līdz 2019. gadam Latvijā ir reģistrēti 7964 HIV gadījumi.

Pārējo Baltijas valstu vidū Latvija izceļas ar neiepriecinošu statistiku par jaundzimušajiem, kuri infekciju ieguvuši, piedzimstot HIV inficētām mātēm. Lai gan ir visas iespējas pasargāt mazuļus no inficēšanās (mātei jālieto pretvīrusa zāles), pērn Latvijā šādi joprojām inficējušies 2 jaundzimušie, savukārt, abās kaimiņvalstīs šādi gadījumi nav reģistrēti jau kopš 2018. gada.

2019.gadā Latvijā visbiežāk inficēšanās notikusi seksuālās attiecībās – 36% gadījumu heteroseksuālās un 6% homoseksuālās attiecībās. Heteroseksuālā ceļā vairāk inficējas sievietes. Tāpat joprojām daļa cilvēku inficējas, injicējot narkotikas – 15%, tie galvenokārt ir vīrieši. Diemžēl teju pusē gadījumu – 42% – nav zināms inficēšanās ceļš, kas apgrūtina mērķtiecīgu slimības profilaksi un infekcijas ierobežošanu. Kopumā HIV joprojām ir izplatītāks starp vīriešiem – pērn 61% jauno HIV gadījumu konstatēts vīriešiem un 39% sievietēm. Trešdaļa gadījumu konstatēta 30-39 gadu vecuma grupā, bet straujš HIV gadījumu skaita pieaugums vērojams arī vecuma grupā virs 50 gadiem, pretēji pārējām vecuma grupām, kur pēdējā gada laikā noticis HIV gadījumu samazinājums. Šajā vecuma grupā dominē infekcijas iegūšana heteroseksuālo attiecību veidā.

HIV infekcijas ierobežošanā ļoti būtiska ir savlaicīga diagnostika, lai pacients saņemtu atbilstošu terapiju un neizplatītu infekciju citām personām. Cilvēkiem ar HIV tiek regulāri noteikts imūnšūnu skaits – jo tas zemāks, jo slimība ir vairāk progresējusi. AIDS stadiju, kad pievienojas virkne saslimšanu dēļ novājinātas imūnās sistēmas, cilvēks ar HIV sasniedz, ja imūnšūnu skaits ir zem 200. Eiropas slimību un profilakses centra ziņojums liecina, ka Latvijā 2018. gadā 60% jauno gadījumu imūnšūnu skaits bijis mazāks par 350, turklāt 33% tas bijis mazāks par 200. Tas liecina par krietni vēlu diagnosticētu infekciju, kas nozīmē, ka šis cilvēks ir pakļāvis inficēšanās riskam citus līdzcilvēkus, savu partneri.

“HIV infekcijas novēlotu atklāšanu ietekmē vairāki faktori. Sabiedrībā joprojām trūkst informācijas par HIV, valda nepareizi aizspriedumi un stereotipi, un cilvēki vienkārši iedomājas, ka HIV uz viņiem neattiecas. Kā redzam no statistikas datiem – var attiekties uz ikvienu, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un seksuālās orientācijas. HIV jau sen vairs nav ierobežotu sabiedrības grupu slimība, tai ir ikdienišķa seja, tādēļ ir ļoti būtiski veikt testus un atklāt HIV infekciju sākotnējā stadijā,” stāsta Baltijas HIV asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Upmace.

“Dažkārt cilvēki baidās veikt testu un saņemt HIV pozitīvu rezultātu. Bet HIV jau sen vairs nav nāves spriedums! Cilvēki ar HIV, lietojot zāles atbilstoši ārsta norādījumiem, var nodzīvot ilgu un pilnvērtīgu dzīvi. HIV testu ikviens var veikt bez maksas jebkurā no HIV profilakses punktiem, arī mūsu Testpunktos Merķeļa ielā 11 vai Stabu ielā 19 k2, vizīti piesakot pa telefonu 28441324.”

Plašāki Baltijas valstu HIV/AIDS 2019. gada dati atrodami https://balthiv.com/statistikas-dati-par-hiv-aids-baltija

 

Par biedrību „Baltijas HIV asociācija”

Biedrība „Baltijas HIV asociācija” ir dibināta 2010. gadā. Reizi gadā bedrība apkopo, analizē un salīdzina HIV izplatības epidemioloģisko situāciju Baltijas valstīs. 2014. gadā Rīgā, Stabu ielā 19k2 (tagadējās LGBT House Riga telpās) ir atvērts pirmais biedrības Testpunkts, bet kopš 2019. gada Testpunkts darbojas arī Merķeļa ielā 11, 212. telpā. Testpunktos pieejamas konsultācijas un bezmaksas HIV, hepatītu B, C un sifilisa eksprestesti. Biedrība piedalās kampaņās, veic izbraukuma testēšanu, lai veicinātu agrīnu HIV infekcijas atklāšanu un mazinātu tās izplatību Latvijā. Vairāk informācijas www.testpunkts.lv un www.balthiv.lv

 

Papildu informācija:

Inga Upmace

Baltijas HIV asociācijas valdes priekšsēdētāja

tel. 29162653

inga.upmace@balthiv.com

 

Foto no www.aidsmap.com

 

Covid-19 un HIV – kopīgais, atšķirīgais un gūtās mācības

Inga Upmace, Baltijas HIV asociācijas valdes priekšsēdētāja 

Koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 īsā laikā ir iekarojusi lielu pasaules sabiedrības daļu, inficējušies jau vairāk nekā četri miljoni cilvēku, daudzās valstīs noteikti dažādi ierobežojumi, un mediķi ar vīrusu cīnās plecu pie pleca ar valstu vadītājiem. Sabiedrība par Covid-19 zina daudz, un lielākā daļa ir gatavi ievērot noteiktos ierobežojumus. Taču šī nav vienīgā infekcijas slimība, ko Pasaules veselības organizācija ir pasludinājusi par pandēmiju – HIV pandēmijas laikā kopš astoņdesmito gadu sākuma pasaulē inficējušies jau gandrīz 75 miljoni cilvēku, un aptuveni 32 miljoni cilvēku ir miruši. 2018. gada beigās pasaulē 38 miljoni cilvēku dzīvoja ar HIV.

Latvijā kopējais HIV reģistrēto gadījumu skaits kopš pirmā reģistrētā gadījuma 1987. gadā tuvojas astoņiem tūkstošiem, vidēji gada laikā tiek konstatēti 300 jauni HIV gadījumi. Latvija HIV gadījumu skaita ziņā, attiecinot pret iedzīvotāju skaitu, ieņem pirmo vietu ES valstu starpā. Šo gadu laikā Latvijā kopumā ir miruši vairāk nekā 2000 cilvēki ar HIV/AIDS. 2018. gadā vien – 177 cilvēki.

Kādas ir HIV un Covid-19 līdzīgās un atšķirīgās iezīmes?

HIV un Covid-19 ir vairāk atšķirīgu nekā kopīgu iezīmju, tomēr tās abas ir infekcijas slimības, kuru ierobežošana ir svarīga no sabiedrības veselības viedokļa.

Var salīdzināt HIV un Covid-19 kā vīrusus un slimības no medicīnas un zinātniskā viedokļa, un atrast gan kopīgās, gan atšķirīgās iezīmes. Taču galvenā atšķirība ir nevis fiziska – vīrusa izskatā vai iedarbības veidā, bet gan psiholoģiska – tā ir mūsu galvās un attieksmē.

HIV tā pārneses ceļu dēļ sākotnēji izplatījās ierobežotās sabiedrības grupās – starp gejiem un intravenozo narkotiku lietotāju vidē. Tas radīja augstus sabiedrības aizspriedumus jeb stigmu, kas nav zudusi arī mūsdienās. Lai arī pašlaik Latvijā biežākais HIV infekcijas transmisijas ceļš ir heteroseksuāls, joprojām nereti ir dzirdami tādi izteicieni kā “HIV uz mani neattiecas, es taču neesmu ne gejs, ne narkomāns”. Par HIV nevēlas dzirdēt un runāt, no HIV nesargājas, ar HIV inficējas, bet to neatklāj un neārstē. Cilvēki, kas dzīvo ar HIV, to neatklāj, baidoties no nosodījuma un aizspriedumiem.

Ar Covid-19 tā nav – par slimību atklāti stāsta to pārslimojušie, dalās pieredzē. Acīmredzot, lai cik mēs izliktos brīvi un atvērti, jebkurš jautājums, kas skar seksualitāti, joprojām ir tuvu tabu tēmai, par ko runā galējas nepieciešamības gadījumā.

Ko varam mācīties no slimību ierobežošanas pieredzes?

Par Covid-19 jau pirmo mēnešu laikā sabiedrība ir informēta maksimāli daudz. Lielākā daļa saprot situācijas nopietnību un ir gatavi ievērot ierobežojumus. HIV gadījumā informētībai, izpratnei un rīcībai ir vajadzējis gadus, un pietiekams rezultāts joprojām nav sasniegts. Visai ciniski, bet precīzi to ilustrē internetā ceļojošs izteiciens: “Covid-19 ar 280 tūkstošiem nāvju ir panācis, ka visi ir gatavi uzvilkt maskas, bet HIV ar 32 miljoniem nāvju nav panācis, ka cilvēki būtu gatavi uzvilkt prezervatīvus.”

Otra lieta, par ko HIV var “apskaust” Covid-19 – tā ir veselības aprūpes, valsts pārvaldes, politiķu, mediju un citu viedokļu līderu spēja aptvert situācijas nopietnību un strādāt kopā plecu pie pleca. HIV gadījumā tā ir ne vienmēr. HIV ir jācīnās par lēmumu pieņēmēju “ausīm” un atbalstu, piemēram, tikai nedaudz vairāk kā pirms gada Latvijā tika atcelti HIV ārstēšanas ierobežojumi, pirms tam tika ārstēti tikai pietiekami smagi slimi HIV pacienti.

Par Covid-19 katru dienu saņemam aktuālu, detalizētu un vizualizētu informāciju, par HIV Latvijā nav nekādu oficiālu datu ne par visu 2019. gadu, ne par 2020. gada sākumu. Ir grūti pieņemt datos balstītus lēmumus, ja šo datu nav. Pašlaik Latvijā pēdējo gadu ir spēkā HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2018.-2020. gadam, taču jauns plāns joprojām netop. Tādēļ nevalstiskajam sektoram ir bažas, ka 2021. gadā HIV un citu infekcijas slimību ierobežošana var palikt novārtā.

No Covid-19 situācijas tiešām var gūt virkni mācību. Cerams – arī HIV un citu infekcijas slimību ierobežošanas jomā.

Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītiet sīkdatņu vākšanai. vairāk informācijas

Lai uzlabotu lapas funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītiet sīkdatņu vākšanai.

Aizvert