Pasaules AIDS diena – 1.decembris

Pēc oficiālās statistikas uz 2020 gada 1.oktobri ir oficiāli reģistrēti 8161 HIV infekcijas gadījumi. Kopš 2016.gada HIV izplatības rādītāji Latvijā ir augstākie Eiropas Savienībā. 2018.gadā Rīgas Stradiņa Universitātes veikaits Eiropas pētījums par HIV matemātisko modelēšanu un HIV testēšanas aktivitāšu izmēģinājumiem riska grupās (HERMETIC) parāda, ka patiesā HIV infekcijas izplatība Latvijā ir vēl par trešdaļu lielāka, attiecīgi ap 10 tūkstošiem cilvēkiem. Ir arī jāatzīst, ka Latvijā ap 60% par savu HIV infekciju uzzina novēloti – AIDS stadijā, kad jau apmēram 5-10 gadus ir ar to dzīvojuši un, iespējams, izplatījuši vīrusu tālāk, paši to nezinot.

Tradīciju atzīmēt Pasaules AIDS dienu ieviesa Pasaules Veselības Organizācija jau tālajā 1988.gadā un 1.decembris ik gadu ir diena, kad sabiedrība ar dažādiem pasākumiem un aktivitātēm tiek izglītota un informēta par AIDS un to izraisošo HIV infekciju. Atzīmējot šo dienu, plaši tiek izmantots arī starptautiskais AIDS simbols – sarkana lente.

HIV ir lēnas iedarbības vīruss, kas sevi manīt var nelikt gadiem ilgi, turklāt nav būtisku simptomu, kas liecinātu, ka cilvēka organismā jau ir šī infekcija, bet, to atklājot, pacients, viņa ģimene, draugi un paziņas gandrīz vienmēr iedomājas visļaunāko. Taču balstoties uz savu līdzšinējo pieredzi, mediķe ir pārliecināta, ja cilvēkam agrīni atklāj HIV, ja inficētais laikus apmeklē ārstu infektologu, ja regulāri kontrolē savu veselības stāvokli, ja rūpīgi ievēro ārsta norādījumus, ja vajadzības gadījumā uzsāk un kārtīgi lieto noteikto specifisko terapiju, tad inficētajam neattīstīsies HIV vēlīnā stadija – AIDS, palielināsies cilvēka dzīvildze un necietīs dzīves kvalitāte. Svarīgi, lai to apzinātos un saprastu ne tikai pats pacients, bet arī ikviens, kurš saistīts ar saslimušo dzīvē un ikdienas darbā.
AIDS diena aizvien akcentējusi aicinājumu sabiedrībai būt iecietīgiem pret cilvēkiem, kuri saslimuši ar šo infekciju, mudinājusi pārvarēt aizspriedumus un nepieļaut HIV pozitīvu cilvēku diskrimināciju slimības dēļ. Jo plašāk sabiedrība apgūs zināšanas par HIV un AIDS, jo veidosies uz faktiem pamatota izpratne par HIV, jo lielāka būs iespējamība pasargāt sevi un citus no inficēšanās.

HIV jomā efektīvākā profilakse infekcijas ierobežošanai ir ārstēšana – HIV pozitīvs cilvēks, kas lieto zāles atbilstoši ārsta ieteikumiem, neturpinās inficēt citus. Taču, lai ārstētos, ir jāzina savs HIV statuss, un HIV tests ir vienīgais veids, kā to noskaidrot.

HIV jeb cilvēka imūndeficīta vīruss izraisa hronisku, lēni progresējošu infekciju, kuras gala stadijā attīstās AIDS. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtā informācija norāda: Apvienoto Nāciju Organizācija pieļauj, ka ar HIV pasaulē varētu būt inficēti aptuveni 34 miljoni cilvēku.

Iegūtais imūndeficīta sindroms jeb AIDS ir slimību komplekss, kas attīstās HIV gala stadijā uz novājinātu organisma aizsargspēju fona. AIDS slimība izpaužas kā organisma pretestības spēju zudums pret slimībām.

EIROPAS TESTĒŠANAS NEDĒĻA 2020

Jau astoto gadu kopš 2013.gada pēc kārtas, novembra pēdējā nedēļā visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas testēšanas nedēļa. Arī šogad no 20. līdz 27. novembrim visā Eiropā norisinās Eiropas Testēšanas nedēļa, kuras ietvaros iedzīvotāji tiek aicināti veikt HIV, B,C hepatīta eksprestestus bez maksas, anonīmi un konfidenciāli. Tā tiek organizēta tieši nedēļu pirms 1.decembra – vispasaules AIDS piemiņas dienas.

Arī šogad, ievērojot nepieciešamos piesardzības pasākumus, HIV profilakses punkti Testēšanas nedēļas ietvaros nodrošinās eksprestestu veikšanu.

  • Došanās uz HIV profilakses punktu tikai ar iepriekšēju pierakstu un sejas maskā.
  • Sakarā ar COVID – 19 izplatību Latvijā, vēlams pieteikt vizīti pirms HIV profilakses punkta apmeklējuma, zvanot +371 28441324 vai rakstot testpunkts@gmail.com. Var kontaktēties arī Facebook.

 

  • Testpunkts strādā katru:
    • otrdienu LGBT nama telpās Rīgā, Stabu ielā 19, birojs II (pa kāpnēm uz leju puspagrabā) 18.00-21.00
    • ceturtdienu Merķeļa ielā 11, Rīgā, 2. stāvā, 212. telpā katru 18:00-20:30

Ar saukli “Testē. Ārstē. Novērs.”, apvienojoties nevalstiskajām organizācijām, valsts institūcijām un idejiskajiem līderiem visā Eiropā, Testēšanas nedēļā piedalās arī 19 Latvijas HIV profilakses punkti, kas speciāli šim notikumam paplašinājuši savu ikdienas darbību, pagarinot darba laikus un organizējot izbraukuma testēšanas aktivitātes. Eksprestestu veikšana punktos ir bezmaksas, anonīma un konfidenciāla, turklāt apmeklētājs pirms un pēc testa veikšanas saņem speciālista konsultāciju.

Testēšanas nedēļas mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni par HIV un B, C hepatītu testēšanas nepieciešamību, testu veikšanu un savlaicīgas infekcijas atklāšanas nozīmi.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) veiktā pētījumā aprēķināts, ka šobrīd HIV inficēto personu skaits Latvijā varētu būt par trešdaļu lielāks nekā identificēts līdz šim, tas nozīmē, ka liela daļa inficēto personu nemaz nezina par savu HIV statusu. Ir svarīgi šos gadījumus agrīni atklāt un savlaicīgi uzsākt ārstēšanu, kas ne vien ievērojami uzlabo pacienta dzīvildzi un dzīves kvalitāti, bet arī novērš infekcijas tālāku izplatīšanos. Turklāt HIV infekcijas ārstēšana Latvijā visām HIV inficētajām personām ir pieejama bez maksas, neatkarīgi no imūnšūnu skaita. Arī B un C hepatīta ārstēšanai pieejami efektīvi jaunākās paaudzes medikamenti.

#HIV #hepatitis #STIs #EuroTestWeek

Sociālajiem darbiniekiem iespēja apgūt papildu prasmes darbā ar HIV pozitīviem cilvēkiem

Divas nevalstiskās organizācijas, kas Latvijā darbojas HIV/AIDS ierobežošanas jomā – pacientu atbalsta biedrība “AGIHAS” 

un biedrība “Baltijas HIV asociācija” – ir apvienojušas spēkus, lai sniegtu zināšanas, prasmes un atbalstu sociālajiem darbiniekiem, darbā saskaroties ar HIV pozitīviem cilvēkiem. Biedrības organizē semināru ciklu “Sociālais darbs un HIV – izaicinājums, iespējas un atbalsts”.

Desmit reģionālo semināru cikls notiek sadarbībā ar Labklājības ministrijas projektu “Profesionālā sociālā darba attīstība pašvaldībās”.

Pasākums ir bezmaksas, tiks izsniegts arī apliecinājums par piedalīšanos un tēmas apguvi 6 akadēmisko stundu apmērā.

“Kādēļ ir radusies šāda iniciatīva – sniegt sociālajiem darbiniekiem informāciju par HIV? Jo mēs no ikdienas pieredzes zinām, ka sociālie darbinieki ikdienā saskaras ar dzīves grūtībās nonākušajiem cilvēkiem no HIV riska grupām, kam būtu nepieciešams specifisks atbalsts un palīdzība. Taču vienlaikus sociālajiem darbiniekiem pašiem trūkst informācijas, ir izplatīti stereotipi un aizspriedumi,” stāsta biedrības “Baltijas HIV asociācija” valdes priekšsēdētāja Inga Upmace. “Tādēļ ir svarīgi sociālos darbiniekus nodrošināt ar informāciju par HIV infekciju – pārneses veidiem, testēšanas un ārstēšanas iespējām Latvijā, kā arī ieteikumiem, kā runāt par šo tēmu ar saviem klientiem. Jo zinošāki būs sociālie darbinieki, jo plašākus pakalpojumus un padomus tie varēs sniegt citiem.” 

Vairāk šeit.

Covid-19 krīze mazinājusi iedzīvotāju aktivitāti HIV testēšanas punktos

Latvijā vēl aizvien ir Eiropā lielākais jauno saslimšanas ar HIV gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju. Lai diagnosticētu saslimšanu, ir būtiski veikt HIV testu. Taču Covid-19 krīzes laikā iedzīvotāji testējas krietni mazāk.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) novērojis – salīdzinot ar pērno gadu, no janvāra līdz augustam šogad HIV testpunktos iegriezušies par piektdaļu mazāk iedzīvotāju. SPKC Slimību profilakses nodaļas vadītāja Agnese Freimane atzīst, ka tas ir likumsakarīgi, jo ārkārtējā situācijas laikā šie pakalpojumi brīžiem nebija pieejami. Tāpat šogad izpalikuši HIV testēšanas nedēļas, kā arī hepatīta dienas pasākumi, kuri ierasti pulcē lielāku skaitu interesentu.

Freimane skaidro – pašlaik testēšana atgriezusies ierastajās sliedēs, tomēr grūti paredzēt, kad iedzīvotāju aktivitāte atgriezīsies iepriekšējā apjomā. “Šobrīd šī testēšana ir pieejama. Iedzīvotāji var pierakstīties un doties uz HIV profilakses punktiem, kas ir visā Latvijā, un, iepriekš sazinoties, pierakstīties uz HIV testu, kas ir bez maksas un konfidenciāls. Nav jāgaida kaut kādas īpašās dienas, kurās mēs aicinām iedzīvotājus.

Regulāri un jebkurā laikā šie pakalpojumi ir pieejami,” saka SPKC pārstāve.

Vēl lielāku aktivitātes sarukumu novēro biedrība „Baltijas HIV asociācija”. Tās valdes locekle un testpunktu vadītāja Gunta Boge atklāj, ka ik dienu testpunktus apmeklē pat uz pusi mazāk cilvēku nekā pirms Covid-19.

“Es nezinu, vai cilvēki ir vienkārši “ieciklējušies” uz to Covid-19 un vairs citas slimības un infekcijas šobrīd neuzskata par svarīgām, vai arī vienkārši baidās no kontakta. Bet, jā, ir mazinājies apmeklējumu skaits. Mēs esam nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem – dezinfekcijas līdzekļiem un maskām. Mēs ievērojam visus drošības pasākumus.

Tā kā mēs noteikti aicinām cilvēkus nākt un domāt par veselību, jo Covid-19 jau šobrīd nav vienīgā slimība,” norāda Boge.

Lai mazinātu HIV izplatību, jāveic ļoti plašs darbs, gan izglītojot sabiedrību, gan strādājot seku mazināšanas jomā, piemēram, nodrošinot šļirču apmaiņas iespējas narkotiku lietotājiem.

Slimību profilakses un kontroles centrā norāda – labā ziņa gan ir tā, ka citu šo punktu pakalpojumu – šļirču apmaiņu – iedzīvotāji izmanto tikpat aktīvi. Šļirču apmaiņas punkti ir seku mazināšanas instruments, kas narkotiku lietotājiem ļauj piekļūt sterilām šļircēm, nelietojot vienas un tās pašas atkārtoti. Tas, protams, nenovērš narkotiku lietošanu, tomēr mazina sekas, saslimstot, piemēram, ar HIV. Tomēr Baltijas HIV asociācijas valdes locekle Gunta Boge atgādina, ka HIV riskam nav pakļauti tikai narkotiku lietotāji, tādēļ pārbaudes ir jāveic jebkuram.

“Tas skar visus. Vienu brīdi bija ļoti liels uzplaiksnījums sievietēm vecuma grupā pēc menopauzes,

kad nevar vairs palikt stāvoklī, nevēlamas grūtniecības vairs nav un tad liekas, ka tur ir tāda brīvība, un bija pozitīvo skaitu uzplaiksnījums,” stāsta Boge.

“Baltijas HIV asociācijas”, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra HIV testpunktu atrašanās vietas var atrast organizāciju mājaslapās. Šajos punktos iedzīvotāji var veikt arī bezmaksas anonīmas pārbaudes ne tikai par HIV, bet par B un C hepatītu, kā arī sifilisa infekciju.

 

Atsauce – LSM portāls

Autori: Kristaps Feldmanis (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents)

Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītiet sīkdatņu vākšanai. vairāk informācijas

Lai uzlabotu lapas funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītiet sīkdatņu vākšanai.

Aizvert