Covid-19 un HIV – kopīgais, atšķirīgais un gūtās mācības

Inga Upmace, Baltijas HIV asociācijas valdes priekšsēdētāja 

Koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 īsā laikā ir iekarojusi lielu pasaules sabiedrības daļu, inficējušies jau vairāk nekā četri miljoni cilvēku, daudzās valstīs noteikti dažādi ierobežojumi, un mediķi ar vīrusu cīnās plecu pie pleca ar valstu vadītājiem. Sabiedrība par Covid-19 zina daudz, un lielākā daļa ir gatavi ievērot noteiktos ierobežojumus. Taču šī nav vienīgā infekcijas slimība, ko Pasaules veselības organizācija ir pasludinājusi par pandēmiju – HIV pandēmijas laikā kopš astoņdesmito gadu sākuma pasaulē inficējušies jau gandrīz 75 miljoni cilvēku, un aptuveni 32 miljoni cilvēku ir miruši. 2018. gada beigās pasaulē 38 miljoni cilvēku dzīvoja ar HIV.

Latvijā kopējais HIV reģistrēto gadījumu skaits kopš pirmā reģistrētā gadījuma 1987. gadā tuvojas astoņiem tūkstošiem, vidēji gada laikā tiek konstatēti 300 jauni HIV gadījumi. Latvija HIV gadījumu skaita ziņā, attiecinot pret iedzīvotāju skaitu, ieņem pirmo vietu ES valstu starpā. Šo gadu laikā Latvijā kopumā ir miruši vairāk nekā 2000 cilvēki ar HIV/AIDS. 2018. gadā vien – 177 cilvēki.

Kādas ir HIV un Covid-19 līdzīgās un atšķirīgās iezīmes?

HIV un Covid-19 ir vairāk atšķirīgu nekā kopīgu iezīmju, tomēr tās abas ir infekcijas slimības, kuru ierobežošana ir svarīga no sabiedrības veselības viedokļa.

Var salīdzināt HIV un Covid-19 kā vīrusus un slimības no medicīnas un zinātniskā viedokļa, un atrast gan kopīgās, gan atšķirīgās iezīmes. Taču galvenā atšķirība ir nevis fiziska – vīrusa izskatā vai iedarbības veidā, bet gan psiholoģiska – tā ir mūsu galvās un attieksmē.

HIV tā pārneses ceļu dēļ sākotnēji izplatījās ierobežotās sabiedrības grupās – starp gejiem un intravenozo narkotiku lietotāju vidē. Tas radīja augstus sabiedrības aizspriedumus jeb stigmu, kas nav zudusi arī mūsdienās. Lai arī pašlaik Latvijā biežākais HIV infekcijas transmisijas ceļš ir heteroseksuāls, joprojām nereti ir dzirdami tādi izteicieni kā “HIV uz mani neattiecas, es taču neesmu ne gejs, ne narkomāns”. Par HIV nevēlas dzirdēt un runāt, no HIV nesargājas, ar HIV inficējas, bet to neatklāj un neārstē. Cilvēki, kas dzīvo ar HIV, to neatklāj, baidoties no nosodījuma un aizspriedumiem.

Ar Covid-19 tā nav – par slimību atklāti stāsta to pārslimojušie, dalās pieredzē. Acīmredzot, lai cik mēs izliktos brīvi un atvērti, jebkurš jautājums, kas skar seksualitāti, joprojām ir tuvu tabu tēmai, par ko runā galējas nepieciešamības gadījumā.

Ko varam mācīties no slimību ierobežošanas pieredzes?

Par Covid-19 jau pirmo mēnešu laikā sabiedrība ir informēta maksimāli daudz. Lielākā daļa saprot situācijas nopietnību un ir gatavi ievērot ierobežojumus. HIV gadījumā informētībai, izpratnei un rīcībai ir vajadzējis gadus, un pietiekams rezultāts joprojām nav sasniegts. Visai ciniski, bet precīzi to ilustrē internetā ceļojošs izteiciens: “Covid-19 ar 280 tūkstošiem nāvju ir panācis, ka visi ir gatavi uzvilkt maskas, bet HIV ar 32 miljoniem nāvju nav panācis, ka cilvēki būtu gatavi uzvilkt prezervatīvus.”

Otra lieta, par ko HIV var “apskaust” Covid-19 – tā ir veselības aprūpes, valsts pārvaldes, politiķu, mediju un citu viedokļu līderu spēja aptvert situācijas nopietnību un strādāt kopā plecu pie pleca. HIV gadījumā tā ir ne vienmēr. HIV ir jācīnās par lēmumu pieņēmēju “ausīm” un atbalstu, piemēram, tikai nedaudz vairāk kā pirms gada Latvijā tika atcelti HIV ārstēšanas ierobežojumi, pirms tam tika ārstēti tikai pietiekami smagi slimi HIV pacienti.

Par Covid-19 katru dienu saņemam aktuālu, detalizētu un vizualizētu informāciju, par HIV Latvijā nav nekādu oficiālu datu ne par visu 2019. gadu, ne par 2020. gada sākumu. Ir grūti pieņemt datos balstītus lēmumus, ja šo datu nav. Pašlaik Latvijā pēdējo gadu ir spēkā HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2018.-2020. gadam, taču jauns plāns joprojām netop. Tādēļ nevalstiskajam sektoram ir bažas, ka 2021. gadā HIV un citu infekcijas slimību ierobežošana var palikt novārtā.

No Covid-19 situācijas tiešām var gūt virkni mācību. Cerams – arī HIV un citu infekcijas slimību ierobežošanas jomā.

Testpunkts atsāk darbu

Ar šodienu, 12.maiju, Baltijas HIV asociācija atsāk testēšanu abos Testpunktos Stabu ielā un Merķeļa ielā. Paplašinām darba laikus Merķeļa ielā no 18:00-21:00, kā arī pievienojot vēl vienu darba dienu pirmdienās Merķeļa ielā.
  • Pirmdien, trešdien, ceturtdien Merķeļa ielā 11, 212.telpa, no 18:00-21:00
  • Otrdienās Stabu ielā 19 k 2 (LGBT House Riga) no 17:00-21:00. Paldies par atbalstu LGBT un viņu draugu apvienībai MOZAĪKA un LGBT House Riga
Apmeklētāju ievērībai: Covid-19 arkārtējās situācijas laikā lūdzam pieteikt vizīti telefoniski 28441324 vai e-pastā testpunkts@gmail.com (vairāk informācijas www.testpunkts.lv).

Biedrības „Baltijas HIV asociācijai” 10 gadi

Šodien sveicam visus biedrības dibināšanas 10. gada dienā un visiem liels paldies par kopā būšanu!

Priecājamies par kopā pavadīto laiku un ieguldījumu. Esam pēdējos gados tiešām daudz paveikuši un gribētu tā arī turpināt.

Paldies ikvienam, kurš iesaistās!

Ar cieņu,

valdes priekšsēdētāja Inga Upmace

Prezervatīvu diena – 13.februāris

Prezervatīvu diena tiek atzīmēta tieši pirms mīlētāju dienas, akcentējot prezervatīvu nozīmīgumu mīlējoties.

Pirmie prezervatīvi ražoti no dzīvnieku ādām, un tikai 1844. gadā tapuši pirmie gumijas prezervatīvi. Vispasīvākie šādas kontracepcijas izmantotāji pasaulē ir ķīnieši.

Prezervatīvi kā izsargāšanās metode zināmi jau kopš Senās Ēģiptes laikiem, kad tos izgatavoja no dažādu dzīvnieku ādām. Mūslaikos gan prezervatīvu materiāli, krāsas, smaržas un pat garšas ir tik dažādas, ka nepieciešamas iemaņas, lai izvēlētos īstos.

Lūk, kas jāņem vērā, pērkot prezervatīvus:

Vienmēr pārbaudiet derīguma termiņu!

  • Lateksa izstrādājumiem var kaitēt līdzekļi, kas satur eļļas, piemēram, iedeguma losjons, vazelīns, bērnu eļļa. Tāpēc papildus mitrināšanai lietojiet lubrikantus, kas veidoti uz ūdens bāzes.
  • Pīrsings vai asi nagi var sabojāt prezervatīvu.
  • Ja atrodaties Eiropas Savienības valstīs, uz prezervatīviem noteikti jābūt marķējumam BS EN 600.

Nāc testējies un saņem prezervatīvus pa brīvu!!
13.februārī gaidam Merķeļa ielā 11 no 17:45-20:30. Pirms tam ļoti vēlams pierakstīties, cikos plāno nākt –
Zvani +371 28441324 vai raksti testpunkts@gmail.com

Aplūko jaunās infogrammas par darbu 2019.gadā

Biedrība “Baltijas HIV asociācija” ir sagatavojusi 2 jaunas infogrammas, par Testpunkta darbību un veiktajiem testiem 2019.gadā, kā arī par BaltHIV.com mājaslapas statistiku un apmeklētāju paradumiem 2019.gadā.

Infogrammas var aplūkot sadaļā infogrammas, kā arī salīdzināt jaunos datus ar iepriekšējo gadu rādījumiem.

Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītiet sīkdatņu vākšanai. vairāk informācijas

Lai uzlabotu lapas funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītiet sīkdatņu vākšanai.

Aizvert