Latvijā 2017. gadā kopumā no jauna konstatēts 371 jauns HIV gadījums, kas ir par 6 gadījumiem vairāk nekā 2016. gadā. Nedaudz palielinājies arī jauno AIDS gadījumu skaits, taču par vissatraucošāko tendenci speciālisti uzskata datu trūkumu par HIV infekcijas izplatības ceļiem – vairāk nekā trešajā daļā konstatēto HIV gadījumu nav zināms inficēšanās ceļš.
“Situācija HIV jomā pērn diemžēl nav uzlabojusies, turklāt ir redzamas vairākas negatīvas tendences,” analizējot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotos statistikas datus par HIV un AIDS izplatību Latvijā*, stāsta Baltijas HIV asociācijas vadītāja Inga Upmace.
[toggle title_open=”Rādīt mazāk” title_closed=”Lasīt vairāk” hide=”yes” border=”yes” style=”default” excerpt_length=”0″ read_more_text=”Lasīt vairāk” read_less_text=”Rādīt mazāk” include_excerpt_html=”no”]
“Trešā daļa no visiem jaunajiem HIV pacientiem ir inficējušies nenoskaidrotā ceļā – 135 gadījumi jeb 36% no visiem gadījumiem. Tas ir tikpat daudz kā 2016. gadā, un tas apgrūtina mērķtiecīgas profilakses pasākumu plānošanu, kā arī liek uzdot daudzus jautājumus par apkopoto datu kvalitāti – vai ārsti vienmēr ziņo par HIV gadījumiem, vai pacienti saņem kvalitatīvu likumā noteikto pēctesta konsultāciju, kā darbojas HIV pacientu reģistrs?”, ir satraukta Inga Upmace.
Tāpat zināmi negatīvi secinājumi rodas, analizējot nāves gadījumu skaitu – 2017. gadā AIDS stadijā Latvijā ir miruši 100 cilvēki, kas ir par 24 vairāk nekā 2016. gadā.
“Šiem datiem ir saistība ar ārstēšanas kvalitāti un pacientu līdzestību ārstēšanai. Latvijā līdz 2017. gada nogalei ārstēšanu sāka novēloti (robežšķirtne bija 350 CD4 šūnas), pretēji UNAIDS ieteikumiem sākt HIV ārstēšanu nekavējoties pēc pozitīva HIV testa rezultāta. Nākotnē situācijai būtu jāmainās uz labo pusi, jo ir piešķirti līdzekļi agrīnākai HIV pacientu ārstēšanai (no 500 CD4 šūnām). Tomēr Latvijā joprojām saglabāsies HIV pacientu daļa, kam ārstēšana netiks nodrošināta, jo viņu imunitātes relatīvi labie rādītāji neļaus uzsākt pretvīrusu ārstēšanu. Bet HIV jomā ārstēšana ir arī ļoti efektīva profilakse – ārstēts pacients kļūst neinfekciozs un citus vairs nevar inficēt,” stāsta Inga Upmace.
No noskaidrotajiem inficēšanās ceļiem augstākais rādītājs ir heteroseksuālo kontaktu ceļā iegūta HIV infekcija (131 gadījums), seko intravenozo narkotiku lietošana (78 gadījumi), homoseksuāli kontakti (24 gadījumi). Pozitīvi, ka samazinājusies HIV infekcijas nodošana no mātes bērnam – 3 gadījumi 2017. gadā pret 6 gadījumiem 2016. gadā. Dati precīzi apliecina nozares speciālistu brīdinājumu – HIV pacientu “portrets” ir mainījies, tie vairs nepārstāv ierobežotas sabiedrības grupas, bet var būt jebkurš.
Arī 2017. gadā saglabājusies iepriekšējā sieviešu un vīriešu proporcija jauno HIV pacientu vidū – 35% no jaunajiem HIV pacientiem ir sievietes. Sadalījumā pa reģioniem HIV jomā joprojām dominē Rīga un Pierīga, kur kopumā konstatēti 275 HIV gadījumi jeb 74% no kopējā skaita. Kurzemē pērn par HIV diagnozi uzzinājuši 37 cilvēki, Zemgalē – 26, Latgalē – 22, Vidzemē – 11.
Latvija 2016. gadā ieņēma 1. vietu Eiropas Savienībā pēc jaunatklāto HIV gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotāju, kā arī 1. vietu ES pēc jaunatklāto AIDS gadījumu skaita. Jaunākā statistika nevieš cerības, ka būsim nokāpuši no kaunpilnā pjedestāla.
Kopš brīža, kad Latvijā 1987. gadā tika reģistrēts pirmais HIV pacients, kopumā reģistrēti 7343 HIV pozitīvi cilvēki, no tiem dzīvi – 5487, taču Pasaules Veselības organizācijas aplēses liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā varētu būt vismaz divas reizes lielāks, tātad – ap 10 tūkstošiem. Precīzākus nediagnosticēto gadījumu aprēķinus ar matemātiskās modelēšanas metodi šobrīd veic Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki sadarbībā ar Eiropas zinātniekiem no Francijas un Beļģijas.
*https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/infekcijas-slimibas/datu-vizualizacija/hivaids
[/toggle]
