2017. gada pārskats

Biedrība “Baltijas HIV asociācija” ir publicējusi 2017. gada pārskatu, vadības ziņojumu, kā arī turpmākās darbības plānu. Ar dokumentu saturu iespējams iepazīties šeit.

Latvija nespēj nosargāt savus iedzīvotājus no inficēšanās – HIV izplatība Latvijā ir trīs reizes augstāka nekā Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomiskajā zonā

,,Jau 2016.gadā Latvija apsteidza visas Eiropas Savienības dalībvalstis ikgadējo jauno HIV gadījumu skaita ziņā, ierindojoties augstākajā HIV izplatības vietā. Jaunākie statistikas dati par HIV/AIDS izplatību Baltijā liecina – augsto pozīciju saglabājam arī 2017.gadā. Esam stabili “līderi” Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās Zonas (ES/EEZ) valstu vidū’’, vēsta biedrības “Baltijas HIV asociācija” valdes priekšsēdētāja Inga Upmace.

Igaunija var lepoties ar ikgadēji reģistrēto jauno HIV gadījumu skaita stabilu kritumu jau kopš 2006.gada, ko panāk ar mērķtiecīgu, uz pierādījumiem balstītu infekcijas ierobežošanas politiku, intensīvu profilakses darbu, ārstēšanas pieejamību visiem. Pretēja tendence ir Latvijā, kur ikgadēji reģistrēto jauno HIV gadījumu skaits norāda augšupejošu tendenci. 2017.gadā tie ir 19 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem (Igaunijā – 16,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem). Uz slikto pusi izmainījusies arī situācija Lietuvā, kur kopš 2015.gada HIV izplatība pieaugusi gandrīz divkārt ( no 5,4 uz 9,2 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem). Salīdzinoši ES/EEZ HIV infekcijas izplatības rādītājs saglabājas ap 6 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem.

Lasīt vairāk

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka Latvijā uz 2018.gada 1.janvāri ir reģistrēti 7343 HIV inficēti cilvēki, no kuriem 371 infekcija atklāta pērn un tas ir par 5 gadījumiem vairāk nekā 2016.gadā. Vairumā jaunatklāto gadījumu inficēšanās notikusi seksuālo attiecību rezultātā, no tām – heteroseksuālu attiecību ceļā 36%, bet homoseksuālās attiecībās inficējušies 6,5% cilvēku. Otrs biežākais inficēšanās ceļš ir narkotiku injicēšana – 21%. Pērn no mātes inficējušos bērnu skaits ir sarucis līdz 3 gadījumiem, tomēr valstī kopumā reģistrēti jau 75 HIV inficēti jaundzimušie. Visbiežāk pirmo reizi infekciju atklāj cilvēkiem vecuma grupā 30 – 39 gadi, joprojām vīrieši inficējas biežāk nekā sievietes. 36% gadījumos SPKC nav nekādas informācijas, kā cilvēks ir inficējies un tas neveicina izpratni par infekcijas pārneses mehānismiem un liek uzdot jautājumu, vai pacients saņem pilnvērtīgu konsultāciju, veicot HIV testu, kā to paredz normatīvie akti? Saruna ar pacientu ir būtisks infekcijas izplatību tālāk ierobežojošs instruments, ko bez maksas piedāvā arī HIV profilakses kabineti un nevalstiskās organizācijas.

Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas rekomendē samazināt HIV izplatību, nodrošinot ikvienam inficētajam tūlītēju (kopš HIV diagnosticēšanas brīža) pretvīrusa terapiju. Medikamentu precīza lietošana atbilstoši ārsta ieteikumiem pilnībā nodrošina to, ka HIV inficēts cilvēks nevar inficēt citu cilvēku, līdz ar to ārstēšana ir uzskatāma par efektīvu profilaksi, ko pierāda veiksmīgais Igaunijas piemērs. Medikamenti ir 100 % valsts kompensēti, valsts tam šogad piešķīrusi papildus finansējumu.

Biedrība “Baltijas HIV asociācija” aicina būt atbildīgiem par savu un partnera veselību, noskaidrot savu HIV statusu, vēršoties ārstniecības iestādē vai kādā no HIV profilakses kabinetiem, kuri sniedz pakalpojumus 18 Latvijas pilsētās (informācija: https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/hiv-profilakses-punkti). Ikviens ir gaidīts arī biedrības ,,Baltijas HIV asociācija” Testpunktā Rīgā, Stabu ielā 19, k2 (atvērts otrdienās un trešdienās, no 18:00-20:30;  www.testpunkts.lv).

Baltijas valstu HIV/AIDS 2017.gada dati atrodami: http://balthiv.com/statistikas-dati-par-hiv-aids-baltija .

Papildus informācija: Inga Upmace, biedrības ,,Baltijas HIV asociācija” valdes priekšsēdētāja,                             inga.upmace@balthiv.com;  tel.29162653

Satraucoši dati par HIV: pērn jauno gadījumu skaits nav mazinājies

Latvijā 2017. gadā kopumā no jauna konstatēts 371 jauns HIV gadījums, kas ir par 6 gadījumiem vairāk nekā 2016. gadā. Nedaudz palielinājies arī jauno AIDS gadījumu skaits, taču par vissatraucošāko tendenci speciālisti uzskata datu trūkumu par HIV infekcijas izplatības ceļiem – vairāk nekā trešajā daļā konstatēto HIV gadījumu nav zināms inficēšanās ceļš.

“Situācija HIV jomā pērn diemžēl nav uzlabojusies, turklāt ir redzamas vairākas negatīvas tendences,” analizējot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotos statistikas datus par HIV un AIDS izplatību Latvijā*, stāsta Baltijas HIV asociācijas vadītāja Inga Upmace.

Lasīt vairāk

“Trešā daļa no visiem jaunajiem HIV pacientiem ir inficējušies nenoskaidrotā ceļā – 135 gadījumi jeb 36% no visiem gadījumiem. Tas ir tikpat daudz kā 2016. gadā, un tas apgrūtina mērķtiecīgas profilakses pasākumu plānošanu, kā arī liek uzdot daudzus jautājumus par apkopoto datu kvalitāti – vai ārsti vienmēr ziņo par HIV gadījumiem, vai pacienti saņem kvalitatīvu likumā noteikto pēctesta konsultāciju, kā darbojas HIV pacientu reģistrs?”,  ir satraukta Inga Upmace.

Tāpat zināmi negatīvi secinājumi rodas, analizējot nāves gadījumu skaitu – 2017. gadā AIDS stadijā Latvijā ir miruši 100 cilvēki, kas ir par 24 vairāk nekā 2016. gadā.

“Šiem datiem ir saistība ar ārstēšanas kvalitāti un pacientu līdzestību ārstēšanai. Latvijā līdz 2017. gada nogalei ārstēšanu sāka novēloti (robežšķirtne bija 350 CD4 šūnas), pretēji UNAIDS ieteikumiem sākt HIV ārstēšanu nekavējoties pēc pozitīva HIV testa rezultāta. Nākotnē situācijai būtu jāmainās uz labo pusi, jo ir piešķirti līdzekļi agrīnākai HIV pacientu ārstēšanai (no 500 CD4 šūnām). Tomēr Latvijā joprojām saglabāsies HIV pacientu daļa, kam ārstēšana netiks nodrošināta, jo viņu imunitātes relatīvi labie rādītāji neļaus uzsākt pretvīrusu ārstēšanu. Bet HIV jomā ārstēšana ir arī ļoti efektīva profilakse – ārstēts pacients kļūst neinfekciozs un citus vairs nevar inficēt,” stāsta Inga Upmace.

No noskaidrotajiem inficēšanās ceļiem augstākais rādītājs ir heteroseksuālo kontaktu ceļā iegūta HIV infekcija (131 gadījums), seko intravenozo narkotiku lietošana (78 gadījumi), homoseksuāli kontakti (24 gadījumi). Pozitīvi, ka samazinājusies HIV infekcijas nodošana no mātes bērnam – 3 gadījumi 2017. gadā pret 6 gadījumiem 2016. gadā. Dati precīzi apliecina nozares speciālistu brīdinājumu – HIV pacientu “portrets” ir mainījies, tie vairs nepārstāv ierobežotas sabiedrības grupas, bet var būt jebkurš.

Arī 2017. gadā saglabājusies iepriekšējā sieviešu un vīriešu proporcija jauno HIV pacientu vidū – 35% no jaunajiem HIV pacientiem ir sievietes. Sadalījumā pa reģioniem HIV jomā joprojām dominē Rīga un Pierīga, kur kopumā konstatēti 275 HIV gadījumi jeb 74% no kopējā skaita. Kurzemē pērn par HIV diagnozi uzzinājuši 37 cilvēki, Zemgalē – 26, Latgalē – 22, Vidzemē – 11.

Latvija 2016. gadā ieņēma 1. vietu Eiropas Savienībā pēc jaunatklāto HIV gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotāju, kā arī 1. vietu ES pēc jaunatklāto AIDS gadījumu skaita. Jaunākā statistika nevieš cerības, ka būsim nokāpuši no kaunpilnā pjedestāla.

Kopš brīža, kad Latvijā 1987. gadā tika reģistrēts pirmais HIV pacients, kopumā reģistrēti 7343 HIV pozitīvi cilvēki, no tiem dzīvi – 5487, taču Pasaules Veselības organizācijas aplēses liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā varētu būt vismaz divas reizes lielāks, tātad – ap 10 tūkstošiem. Precīzākus nediagnosticēto gadījumu aprēķinus ar matemātiskās modelēšanas metodi šobrīd veic Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki sadarbībā ar Eiropas zinātniekiem no Francijas un Beļģijas.

*https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/infekcijas-slimibas/datu-vizualizacija/hivaids 

Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītiet sīkdatņu vākšanai. vairāk informācijas

Lai uzlabotu lapas funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītiet sīkdatņu vākšanai.

Aizvert